ieraksts. nr nezināms

sen nav bijis neviens normāls ieraksts.

nu tā, Olimpiāde noslēgusies, priekšā paraolimpiskās spēles, bet visa Vankūvera galīgi tukša.

tā kā man uznācies lūziens un nenormālākās ilgas pēc mājām, šobrid esmu vnk nelietojama. nezinu ko darīt, ko gribēt un tātālāk.

esmu šeit 5cus mēnešus un ir iestājusies rutīna un smags darbs vvisu laiku.  labrāt gribētos kādu garlaicīgu papīru darbu, kuru es šeit dažādu iemeslu dēļ droši vien nemaz nevarētu dabūt.

tagad strādāju restorānā/kafejnīcā Bellaggio,  griežu dārzeņus un visādas citas štelles priekš picām. darbs nav grūts, bet nav forši. man galīgi apriebušās tās kafejnīcas un ēdieni, bet pagaidām citas iespējas neredzu. esmu nogurusi.

tākā esmu nolēmusi atturēties no ballītēm un pjankām, esmu arī nolēmusi ar dažiem jauniem draugiem adarīt visādas savādākas izklaidējošas lietas. piemēram, rītā laikam dosimies pabraukāties ar gokartiem vai kko taml.

vispār jānopērk abonoments uz zālīti, lai varētu izlādēt visas negatīvās emocijas, vai arī jāiet skriet ārā, kānekā auksts nenormāli nav. bet man nepatīk skriet, nekad nav patikusi vienkārša skriešana. gribētos basīti paspēlēt vai nez ko.

ā”aāh.

esmu neriktīga un normāli izgulējusies neesmu jau nez kādu laiku. tā nu pa nakti paguļu pāris stundiņas, tad uz darbu, tad paguļu pēc darba un atkal uz nākamo darbu. kas tad tā pa dzīvi. un pa vidam vel jāatlecina laiks jauniem draugiem.

nezinu. nezinu. nezinu.

gribās ar kādu parunāt, nav īsti ar ko, apnicis vienai pašai bez saviem draugiem te ņemties. varētu jau vnk visu pamest un braukt mājās vai arī pie draugiem uz citu valsti, bet kāda tolka pec tad es te pēros. nē, es tomēr esmu par lepnu laisties atpakaļ. un vispaŗ es ticu, ka tās ir tikai pagaidu emocijas, kas uznākušas, vispār brīnos, ka tik vēlu. kā nekā esmu riktīgs mājas cilvēks. un kāda iespēja, ka tikšu šeit atpakaļ?

JĀNOSKAŅO SEVI – viss kas notiek, notiek uz labu

par Olimpiādi? olimpiāde bija liels trādirīdis, cilvēki nenormāli aplējušies, ka par pēdējās hokeja spēļu dienās centrā slēdza alkohola veikalus ciet pa dienu. ballītes daudz. bija prieks satikt savējos, bet var būt arī pārāk liels haha

vismaz izdevās dabūt brīvu dienu no darba un aizgāju uz vienu no hokeja spēlēm un par spēli  paldies dažiem cilvēkiem

vispār interesanti savā ziņā bija. pēdējā dienā, kad kanāda vinnēja hokejā zeltu devāmies uz dt, es ar savu karogu un aidā. izcēlos, jo neiederējos kanādas kļavu lapu vidū haha, bet cilvēki ir 50/50. puse zin, kas mēs par valsti un otra puse nē. nemaz nav tolks aziātiem lielākotiess prasīt: zni kur ir latvija? nezinās.

ja centrā parādijās kāds usa fans, īpaši laba attieksme nebija, tiešām, redzējām nesmukus skatus. bet tā, ielas vidū stāv dj un cilvēki apkārt vnk dejo, smejās, dzer aliņu(nelegāli) un ballīte rit pilnā sparā. bet tākā bijām skaidrā un kā nekā bija 7diena pēc pāris stundu vazāšanās pa granville devāmies uz mājām. nogurušas.

sveicam mūsējos ar medaļām un cīņas sparu jebkurā gadījumā esmu lepna par mūsējiem, vai nu viņi zaudē vai uzvar.

vispār esmu sākusi saprast, ka sāku aizmirst normāli kā runāt, jo kad runāju latviski vnk nevaru saprast kas man jāsaka, nu kas skanētu normālāk utt.

vakar bbiju ar vienu draugi naktī aizbraukusi līdz White Rock, redzēju usa robežu(kaut gan patiesībā jau neredzēju gan, jo bija par tumšu) haha

labi, man domas īsti nedarbojas šobrīd, domāju varbūt kaut ko sakarīgu varēšu uzrakstīt, bet izskatās, ka nesanāks.

~ by zaplesa uz Marts 2, 2010.